_________________________________________________________


-- šīs lapas autori, balstoties uz iegūtajām teiksmām par ķikutiem, lēnām, bet neizbēgami dibina plānu ķikutu nomedīšanai. ik reizi, kad autori dodas uz ķikutu teritoriju teiksmas smelties, tiem izdodas notvert kādu vizuālu mirkli.
plāns ķikutu notveršanai tiks nodots publiskai apspriešanai pēc 11. teiksmas iegūšanas.
ķikutu notverināšanas iemesli tiks iznesti patiesības mātes un pārpratumu mātes kopīgi nodrošinātajā gaismā pēcāk --




..

2009-01-18

10. teiksma


-- kaut arī bieži ar vietējiem mežiem bija iets kopā medībās, pašiem par neizmērojamu pārsteigumu, ķikuti reiz iebrida maldās. nepierunājams atlaisties, vadātājs tiem bija stipri ieķēries stilbos, teicās, meklējot tur savu atslēgu saišķi. par nelaimi meža māte arī aizņemta, tā šodien ar visām piecām no dzelzceļa uzbēruma vēlās lejā pa nogāzi. tumšace nakts smēja par resgaļiem, un piemeta vēl tam visam labi ziemīgu salu pa virsu, sak, norūdīsies bridēji. pelēkums bija uzklupis debesīm, sadomājis izveidot kaut ko līdzīgu uz zemes uzstutētai bļodai.

sapratuši, ka saviem spēkiem no mežu valgiem ārā netiks, ķikuti nolēma grūst nost uz pleciem iekārtojušos kaunu, lai vieglāks solis un sārtāki vaigi, un taujāt plikā gaisā pēc vietējās klusuma puisietes, kas allaž apkļāva visu alojas lauku teritorijā esošo, bet ar kuru nekad nebija izdevies pārmīt
ne vārda. vēl neziņā, vai tikuši sadzirdēti, tiem saslējās ausis - tālumā vāri, bet tomēr dzirdams bija, kā kāds ripināja tukšas mucas pa kalnu lejā. visi virzieni vairs nešķita vienādi.

beidzot tikuši savā sētā, par pateicību ķikuti aši, bet ar labestību klētsaugšā savāca kaltētu rudzu klēpi un nolika to kalna pakājē, kur caurās alkšņa mucas jau bija savēlušās čupā --


14. medījums