3. teiksma

-- par ķikutiem runā nelabprāt. to dara tikai tie ļaudis, kuri sirdī ir paši savi saimnieki, bet kuru moto skan tikai aptuveni. kad reiz vārds vai vārdu kopa izteikta par kādu no ķikutiem, to pārtver ūpis, kas allaž lidinās virs alojas pilsētas lauku teritorijas un uzmana ķikutu gaitas. tāpēc šo vietu ieskauj pašpietiekama klusuma puisiete --


3. medījums

2. teiksma

-- ķikutu valodu nemaz neesot tik viegli iemācīties. tās ritējumā sadzirdami putna kāju apvijums ap zaru, zaļā cāļa pirmā kluksta mēģinājums, savvaļas vārnas apdomīgais kūlenis pār jumta kāri un lidojošās sliekas vectēva saruna ar samiegojušos zemes pikuci --

2. medījums:

1. teiksma

-- lai gan cilvēki parasti mēdz ķikutus sajaukt ar mēness gaismas maigo pieskārienu, dažiem tomēr ir izdevies viņus samanīt un pataustīt. sajūta esot tāda kā tad, kad vecā gosne, vabole, rod mājupceļu tumšas ziemas aukstajos, piepūstajos neceļos --

1. medījums: