-- vēl necik nesen, pančkas apšļakstīti un apčakarēti, mazkājiņi bez mitas un rimtuma tupēt satupās uz tuvējās pakājes. tikai viņi spēja savā starpā ar apdomām sazināties. neviens vien centās šo mēli atmūķēt, nolūrēt, uzķert vai ar kādu citu viltu vai spaidu izdabūt, bet veltīgi.. ja nu vienīgi kāds ķikuts to zināja, tomēr nebija dabūnams atklāties
tad nu aiz šīs lielās priekšrokas, būdami citiem pilnīgi nesaprotami, mazo ekstremitāšu īpašnieki atļāvās vaļības, par kurām citi varēja tikai vaļējām acu spuldzēm sapņot. bieži viņi cauru dienu dirnēja viens otram pretī sakņupuši. vai ikkatrs makten rāvās tajā būt iesaistītam, bet bez pienācīgas domsaziņas mākslas nācās vien pačurnēt starp klusējošu stāvu aptupu --
10. medījums
tad nu aiz šīs lielās priekšrokas, būdami citiem pilnīgi nesaprotami, mazo ekstremitāšu īpašnieki atļāvās vaļības, par kurām citi varēja tikai vaļējām acu spuldzēm sapņot. bieži viņi cauru dienu dirnēja viens otram pretī sakņupuši. vai ikkatrs makten rāvās tajā būt iesaistītam, bet bez pienācīgas domsaziņas mākslas nācās vien pačurnēt starp klusējošu stāvu aptupu --
10. medījums
